Eiropu un arī Latviju atkal ir piemeklējis kārtējais karstuma vilnis. Šogad jau pārspēti vairāki globālo vidējo temperatūru paaugstināšanās rekordi, kā ziņo NASA (National Aeronautics and Space Administration) zinātnieks Geivins Šmits. Savukārt ASV klimata aģentūra NOAA (National Oceanic and Atmospheric Administration) novērojumi rāda, ka šī gada februārī konstatēta visaugstākā novirze no vidējiem temperatūras rādītājiem pēdējo 1646 mēnešu novērojumu vēsturē.
NOAA norāda, ka februāris, piemēram, Arktikā bija tik neparasti silts, ka “Arktikai ir nolaupīta ziema”, uzsvēra Sūzija Goldenberga no Aļaskas – “Ledus ceļi sairst, sniegu nomainījuši dubļi”. Tāpat arī NOAA ziņots, ka ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā ir sasniedzis augstāko līmeni kopš šī parametra uzskaites sākuma. Kopš 1880. gada tas ir pieaudzis par 40%. “Tas ir ārkārtīgi bīstami,” atzina Pīters Tans, viens no vadošajiem NOAA zinātniekiem – “Ziemeļpola tuvumā jūras ledus apjoms bija par 1,2 milj. kvadrātkilometriem mazāks nekā tas bija agrāk – kopš uzskaite sākās 1979.gadā”.
Februāris kopumā bija par 0,86ºC siltāks – virs 1981-2010. gadu vidējās februāra normas: “Tas notiek uz sauszemes. Tas notiek okeānos. Tas notiek atmosfēras augšējos slāņos. Tas notiek troposfērā. Arktikā ir rekordzems jūras ledus daudzums”, atzīst NOAA – “Tas savukārt liecina, ka drīz būtu sagaidāms jauns spēcīgs El Nino notikums – El Ninjo, piemēram, visticamāk izraisīs sausumu Āfrikā, ugunsgrēkus Indonēzijā un citas katastrofālas parādības visā pasaulē”.
“Laiks, kad klimata pārmaiņas tiek noliegtas, ir pagājis. Ekstremāli laika apstākļi un to saikne ar silstošo planētu ir acīmredzama”, tā Starptautiskā Enerģijas aģentūra – “pat Ķīna kā viena no pasaules lielākajām siltumnīcefekta gāzu emitētājām ir paziņojusi, ka drīzumā tā definēs savus mērķus par ogļskābās gāzes emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam.
Tas norāda uz faktu, ka pat stūrgalvīgākās pasaules valdības atzīst klimata pārmaiņu faktu un gatavojas rīkoties, lai siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu mazinātas. Taču Latvijas Vides ministrs nesen lepojās ar to, ka Briselē ir panācis emisijām labvēlīgus nosacījumus Latvijai[1].
Avoti:
PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.