Mode vienmēr ir bijusi saistīta ar cilvēku pašizpausmi. Jaunāka parādība ir modes stila globalizācija caur dažādiem zīmoliem un marķējumiem.
Lielākā daļa no mūsu patērētajiem apģērbiem nāk no Ķīnas, Indijas, Bangladešas un Tunisijas1 Šajās valstīs nereti cilvēkiem par darbu maz maksā, un darbiniekiem ir ierobežotas tiesības. Apģērbu ražošanas industrijai kopumā ir negatīva slava slikto darba apstākļu dēļ apģērbu rūpnīcās. Daudzi no šiem strādniekiem ir mazāk aizsargāti, it sevišķi sievietes un bērni. Papildu priekšstatam vari apskatīties kādu no dokumentālajām filmām par apģērbu ražošanu, piemēram, „Primark on Tracks”. Kopējais drēbju ražošanas cikls piedevām ir saistīts ar izteikti negatīvu ietekmi uz vidi. Piemēram, pats populārākais auduma veids – kokvilna – lielākoties tiek audzēts vienveidīgās kultūrās, un tā audzēšanā tiek patērēts ļoti daudz pesticīdu, proti, kokvilnas lauki aizņem tikai 2.5 % no kopējās lauksaimniecības zemes, taču 16 % no kopējā insekticīdu patēriņa aiziet tieši kokvilnai2. Tas ir vairāk nekā jebkurai citai lauksaimniecības kultūrai pasaulē.
Šo un citu iemeslu dēļ mūsdienu pasaulē apģērbu ražošanas industrija izjūt pieaugošu patērētāju spiedienu mainīties. Zināms skaits mazāku ētisko apģērbu kompāniju, kā arī populārākie zīmoli, vismaz kā tie paši apgalvo, tiecas uzlabot savu darbinieku sociālo stāvokli, kā arī ražošanas ietekmi uz vidi. Šajā rakstā mēs apskatām populārākās apģērbu ilgtspējas marķējumu sistēmas, kas ir pieejamas Eiropā. Tās pēc socio-ekonomiskiem un vides kritērijiem izvērtē dažādas apģērbu ražošanas procesa daļas.
Ko es varu darīt, lai padarītu apģērbu ražošanu godīgāku un samazinātu industrijas kaitīgo ietekmi?
- Kad iegādājies apģērbu, izpēti ne tikai tā sastāvu, bet arī vietu – no kurienes tas nācis,
- Ievāc papildus info par apģērbu ražotājiem, kam tu dod priekšroku, ieteicamās mājas lapas: Fair Wear Foundation, Good Guide, One Green Planet, Responsible Shopper,
- Izsaki savu viedokli ražotājiem, dalies ar savu viedokli sabiedrībā un sociālajos medijos,
- Mēģini samazināt vai atteikties no zīmolu modes,
- Apsver iegādāties apģērbus, kas ir marķēti ar kādu Tavām prioritātēm un priekšstatam atbilstošu sociālās/vides ilgtspējas marķējumu,
- Pērc vietējo apģērbu ražotāju produkciju,
- Veido savu stilu no apģērbiem labdarības veikalos,
- Neiegādājies pārāk daudz apģērbu, uztaisi „revīziju” skapī un nēsā jau iegādātos „krājumus”,
- Kad vēlies kaut ko jaunu nopirkt, pajautā sev – vai tiešām tev šis apģērbs ir nepieciešams,
- Mainies ar apģērbu ar saviem draugiem,
- Kļūsti radošs ar adatu un diegu vai šujmašīnu, lai uzlabotu esošo apģērbu vai taisītu pats savu.
 |
FLO Fairtrade ir populārākā Godīgās tirdzniecības sertifikācijas sistēma Eiropā. Godīgās tirdzniecības kokvilnas audzēšanas standarti paredz, ka audzētāju kooperatīviem jādarbojas demokrātiskā un caurspīdīgā veidā, ka tie saņem noteiktu godīgās tirdzniecības minimālo cenu, kā arī papildu Fairtrade prēmiju, kas ir jāiegulda vietējās kopienas sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, un, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un darba drošība. Bērnu darbs FLO Faitrade sertificētās kokvilnas fermās ir aizliegts. FLO Fairtrade sociālie standarti attiecās tikai uz primārajiem ražotājiem – kokvilnas audzētājiem. Kompānijām, kas pārstrādā un ražo produkciju no FLO Fairtrade sertificētās kokvilnas, ir “jāparāda centieni”, ka viņi strādā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām3. Tām reizi divos gados ir jāsniedz atskaites par savu progresu FLO Fairtrade. |
 |
Global Organic Textile Standard ir pasaulē plaši pazīstams organisko apģērbu marķējums. Sertifikācija apskata visu apģērbu ražošanas ķēdi. Sertifikācija ietver virkni vides prasību, tajā skaitā aizliegumu lietot konkrētas toksiskas vielas, iepakojuma materiāla regulāciju, ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un citas. Fermeriem ir jābūt sertificētiem pēc kāda no starptautiski atzītiem organiskajiem standartiem, savukārt ražotāji tālākajā piegādes ķēdē tiek regulāri pārbaudīti gan pēc minimālajiem sociālajiem kritērijiem (pēc Starptautiskās Darba organizācijas standartiem), gan pēc vides prasībām. Standartā ir divi apzīmējumi: “organisks ar 95+% sertificētu organisku audumu” un „ražots ar X % organiskajām izejvielām”6. Šobrīd Latvijā ir viena firma, kas ražo produktus ar GOTS sertifikātu – „Orgamint Home”, tomēr visticamāk vairākas preces tiek importētas. |
  |
OE100 simbols norāda, ka produktā esošā kokvilna ir audzēta pēc organiskajiem standartiem, tas ir, audzēšanā nav izmantotas ķimikālijas, ievērotas vides prasības, utt. Sertifikācija pārbauda tikai, vai produktā esošā kokvilna ir nākusi no bioloģiskās lauksaimniecības, tā vides vai sociālos aspektus pārējā piegādes ķēdē nepārbauda. Tālākajā piegādes ķēdē tiek uzraudzīts galvenokārt tas, vai konkrētā produkta izejmateriālu plūsma ir nodalīta no citiem, ne-bioloģiski audzētajiem materiāliem. OE standarts drīzumā tiek pārsaukts par „Organic Content Standard”, kura logotipu var redzēt attēlā pa labi9. |
 |
Fair Wear Foundation (FWF) par prioritāti ir izvirzījis rūpnīcu strādnieku dzīves kvalitāti. FWF pārbauda apstākļus rūpnīcās preču ražošanas valstīs, kā arī novērtē sadarbību starp zīmoliem un rūpnīcām. FWF nepārbauda, vai konkrētās drēbes tiek ražotas no organiskām izejvielām (netiek izvirzīts šāds uzstādījums) vai kā tiek ievērotas cilvēktiesības kokvilnas fermās. FWF Darba standarti attiecībā uz rūpnīcām iekļauj brīvu izvēli strādāt, nediskriminējošu vidi, bērnu darba nepieļaušanu, brīvas iespējas veidot asociācijas un arodbiedrības, algu dzīves nodrošināšanai, virsstundu nepieļaušanu, drošus un veselīgus darba apstākļus, ka arī darba līguma esamību. Paši rūpnīcu strādnieki var ziņot par darba apstākļiem tieši Fair Wear Foundation, kas informē sabiedrību par zīmolu ilgtspēju, apstākļiem rūpnīcās un strādnieku sūdzībām4. Patērētāji var apskatīt atskaites par zīmola ilgtspēju www.fairwear.org. No Latvijā pieejamajiem zīmoliem FWF uz 2015.gadu ir iesaistījušies: Continental Collection, Jack Wolfskin, Suit Supply, Takko Fashion un Vaude. |
 |
EU Ecolabel ir Eiropas Savienības ekomarķējuma standarts tekstilizstrādājumiem, kas apliecina, ka produkts ar šo marķējumu ir ražots ar ierobežotu ķimikāliju daudzumu, samazinātu ūdens un gaisa piesārņojumu, kā arī, ka audums ir izturīgāks pret saraušanos no mazgāšanas un žāvēšanas, un, ka ir zināma krāsu noturība. Marķējums tiek piešķirts dažādiem tekstila izstrādājumu veidiem, tajā skaitā interjera tekstilizstrādājumiem5. |
 |
Starptautisko OEKO-TEX® asociāciju veido 15 audumu izpētes laboratorijas un institūti Eiropā un Japānā. Standarts tiecas nodrošināt, ka sertificētie tekstila produkti nesatur cilvēka veselībai bīstamas vielas. Prasību striktums ir lielāks tiem izstrādājumiem, kuri vairāk nonāk saskarē ar cilvēka ādu. Jāpiezīmē, ka sertifikācija neregulē, kāda ķīmija ir izmantota apģērbu ražošanā, bet tikai to, kādas ir ķimikāliju koncentrācijas gatavā produktā7. |
 |
Better Cotton Initiative līdzīgi kā Fairtrade, ir biedru organizācija, kuru veido dažādas ieinteresētās puses – gan nevalstiskās organizācijas kā Pasaules Dabas Fonds, gan arī lielas drēbju ražošanas kompānijas kā H&M, Nike un IKEA. Šīs iniciatīvas biedri uz 2015.gadu ir vairāk nekā 1 miljons fermeru. Sertifikācija lielākoties koncentrējas uz vides jautājumiem, tomēr skar arī cilvēktiesības un darba apstākļus8. Sertifikācija veic arī auditus visa piegādes ķēdē, taču nenosaka minimālās cenas vai prēmiju apjomus, kā to dara Fairtrade. |
PS Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: apziņas celšana” atbalstu, ko finansē Eiropas Savienība un līdzfinansē Sabiedrības Integrācijas fonds.
Atsauces:
- http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/textiles/external-dimension/trade-issues/index_en.htm
- Freesetglobal.com. The Deadly Chemicals in Cotton. Available at: http://freesetglobal.com/uploads/images/tees/resources/the_deadly_chemicals_in_cotton.pdf
- Basset T. J. 2010. Slim pickings: Cotton in West Africa. Geoforum 41: 44–55
- Fairwear.org, 2015. Available at: http://www.fairwear.org/
- EU Comission decision. Establishing the ecological criteria for the award of the EU Ecolabel for textile products. Available at: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:JOL_2014_174_R_0015
- Global Organic Textile Standard. Available at: http://www.global-standard.org/the-standard.html
- Oeko TEX Standard 100. Ecolabelindex.com. Available at: http://www.ecolabelindex.com/ecolabel/oeko-tex-standard-100
- Better Cotton, 2015. Available at: http://bettercotton.org/
- Organic Content Standard, 2015. Available at: http://www.ecocert.com/en/Organic-Content-standard