Skip to content

Droši vien daudzi ir dzirdējuši par ElNinjo, kas ir dabas parādība, kura izraisa ārkārtīgi lielus (virs 0,5°C, vairāk nekā 5 mēnešus ilgus) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugumus. Tomēr Klusais okeāns nav vienīgais, kurā šī parādība izpaužas un izraisa negatīvas sekas. Tā skar arī citus okeānus, piemēram, Indijas – negaidītas temperatūras pārmaiņas – ūdens augšējo slāņu sasilšana jau 1997. gadā izraisīja masveida koraļļu rifu un saistīto ekosistēmu iznīkšanu – Kenijas, Tanzānijas un Mozambikas krastos koraļļu mirstība sasniedza 90-100%, Indijas okeāna salu (Seišelu salas, Komoras, Madagaskara) rifos – 50-90%, Dienvidaustrumāzijā Šrilankā un Maldivu salās, Andamanas līcī – 90%. Kā redzams, skaitļi ir šausminoši un šie fakti tiek tieši saistīti ar globālām klimata pārmaiņām un sasilšanas procesiem.

Kā gan norisinās šo koraļļu rifu iznīkšana?

Koraļļu rifiTas ko redz novērotājs, tiek dēvēts par koraļļu “izbalēšanu” jeb bleaching. Šī “izbalēšana” ir priekšvēstnesis rifu nāvei, tas ir process, kurā koraļļu polipi zaudē tiem simbiotiskās aļģes un pakļauti tā saucamajam ilgstošajam “stresam”. Šī “izbalēšana” notiek kā atbildes reakcija pie temperatūras izmaiņām, UV starojuma intensificēšanos, izmainītu ūdens sāļumu, pH izmaiņām, izšķīdušo vielu daudzuma palielināšanos, eitrofikāciju, bakteriālo infekciju un piesārņojumu kopumā.

Daļa nosaukto iemeslu ir tiešā vai netiešā veidā saistāmi ar klimata pārmaiņām un ir to radītās sekas. Ja šie stresori ir pietiekami ilgstoši, koraļļi mirst un 1998. gada ElNinjo laikā šādai koraļļu “izbalēšanai” sekoja rifu bojāeja. Tai pašā laikā starp aprīli un jūniju tika konstatētās paaugstinātās okeāna virsējo ūdens slāņu temperatūras.

Koraļļu rifi ir vienas no visaugstāk produktīvajām ekosistēmām uz planētas, un visnotaļ skaidrs, ka okeānos šie rifi ir ar visaugstāko bioloģisko daudzveidību. Piemēram, Indijas okeānā tikai dažu kvadrātkilometru plašs koraļļu rifs ir dzīvotne vairākiem simtiem zivju sugu, aptuveni 25% pasaules zivju sugu ir saistītas ar koraļļu rifu esamību. Tie kā ekosistēma apgādā zivis ar barību, patvērumu un ir arī kā vairošanās vieta.

Tādējādi koraļļu rifu iznīcība tieši ietekmē arī cilvēku – piekrastes zvejniecība Indijas okeāna un salu piekrastes zonās ir viens no galvenajiem iztikas avotiem šajos reģionos. Nozveja sastāda 5 līdz 25 tonnas zivju uz kvadrātkilometru rifa gadā. Koraļļu rifu zvejniecība nodrošina 25% visas nozvejas jaunattīstības valstīs. Ja korāļi izmirs, šiem cilvēkiem būs jāmeklē jauna nodarbošanās un dzīvesvieta.

Tāpat koraļļu rifi ir svarīgi tūrisma attīstībai un krastu stabilitātei. Izzūdot korāļiem, samazinās atpūtnieku interese. Notiek krasta erozijas intensificēšanās un krasta zonās mirušie rifi vairs nevarēs “augt un celties”, atbildot pret okeāna ūdens līmeņa celšanos, kas normālos apstākļos ir dabisks process.

Ņemot vērā, ka 2016. gada februāris bija siltākais pēdējo 40 gadu laikā, ir prognozējams drīzs atkārtots ElNinjo ietekmes vilnis, savukārt koraļļu rifu atjaunošanās var notikt (ja vispār notiek) desmitu, pat simtiem gadu ilgā periodā.

Avoti:

Coral Reef Degradation in Indian Ocean. Status Reports and Project Presentations 1999. Eds. O.Linden and N. Sporrong. The World bank and Cordio Project. 108 p.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA