20. jūnijā Eiropas Padomē vides ministri apspriedīs Parīzes klimata nolīguma ratifikāciju un Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu. Parīzes Vienošanās paredz, ka visas valstis iesaistīsies, lai novērstu bīstamās klimata pārmaiņas un temperatūras celšanos apturētu būtiski zem 2°C salīdzinot ar pirms-industriālo līmeni. Tagad valdībām šī vienošanās ir jāratificē nacionālajos parlamentos un jāuzsāk ambiciozas klimata politikas ieviešana.
Viens no veidiem, kā Eiropas Savienības (ES) risina ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus, ir ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kas ir klimata politikas pamatelements. ES klimata politikas ilgtermiņa mērķis līdz 2050. gadam, par ko Eiropas Padome vienojās jau 2009. gadā, ir par 80-95 % samazināt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES mērķis ir samazināt SEG emisijas par 20 % līdz 2020. gadam, un par 40 % līdz 2030. gadam. Taču ir skaidrs, ka šis mērķis nav pietiekams, lai izpildītu Parīzē nolemto.
Lai sasniegtu Parīzē izvirzītos mērķus klimata jomā ministriem ir jāpanāk vienošanās:
- būtiski uzlabot pirms Parīzes Samita izstrādātos ES ETS reformas priekšlikums 4. tirdzniecības periodam (2021.-2030.gads);
- saskaņot ETS 2030. gada mērķi ar Parīzes mērķiem;
- ka koeficients maksimāli pieļaujamo emisiju robežvērtības samazināšanai ir jānofiksē krietni virs 2,2%,
- ka emisiju samazinājuma aprēķins tiek veikts balstoties uz aktuālajām emisijām nevis pēc 2020. gada mērķa, jo tas uzreiz izveidot jaunu emisijas kvotu pārpalikumu;
- par lieko emisiju kvotu atcelšanu. Tas nozīmētu reālu ES ieguldījumu šīgada UNFCCC dialogā par emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam.
Būtiski ir arī uzkrājumus un finanses novirzāmi inovāciju un modernizācijas veicināšanai. Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā deputāti norāda, ka attīstība atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanā ir būtiska arī energoapgādes drošības, politiskās un ekonomiskās neatkarības veicināšanā, samazinot vajadzību pēc enerģijas importa. Parlaments uzsver atjaunojamo energoresursu ieviešanas pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, norāda uz netieši jaunradītajām darbavietām un izaugsmi. EP uzskata, ka atjaunojamie energoresursi nodrošinātu drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju, un tiem ir svarīga loma, īstenojot Eiropas vadošo lomu videi draudzīgas ekonomikas, jaunu nozaru un tehnoloģiju attīstībā un veicināšanā visā pasaulē.
Svarīgs aspekts ir ieguldīt līdzekļus pārrobežu infrastruktūras attīstībā, veicināt pētniecību un inovāciju, saistot to ar “gudro” (smart) energotīklu un jaunu enerģijas uzglabāšanas risinājumu ieviešanu praksē.
PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.