Oktobrī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tiek atzīmēts Godīgās tirdzniecības mēnesis un aicinām to svinēt kopā ar mums! Ikdienā patērējam pārtikas produktus, kuri aug tikai noteiktos klimata apstākļos. Ir grūti iedomāties mūsu dzīvi bez aromātiskas kafijas, saldas šokolādes un gardiem apelsīniem vai banāniem. Taču šo un citu attīstības valstīs audzēto produktu tirdzniecība ne vienmēr ir taisnīga. […]
Tēja ir produkts, kuras ražošanā izmanto daudz pesticīdus. 2017. gadā uz laboratoriju Vācijā nosūtījām populārāko Latvijas lielveikalos nopērkamo tēju paraugus, lai pārbaudītu, vai un cik daudz tās satur pesticīdu atliekvielas. Tabulā zemāk redzami testa reultāti. No 11 analizētajiem produktiem pesticīdi tika atklāti 9 produktos un tikai divi produkti (Rimi Ceylon black tea un Lipton Yellow Label) […]
Iedomājaties veselīga cilvēka tēlu, kādu to parāda reklāmas, glancēti žurnāli un populārā kultūra ¾ tas ir vingrojošs, skrienošs vai jogas pozā pie jūras, skaistā sporta tērpā, pozitīvi smaidošs, ar lielisku sejaskrāsu un bieži vien dzer ūdeni no plastmasas pudeles. Pēdējais tomēr norāda nevis uz veselīgu dzīvesveidu, bet iracionālu patēriņu un nezināmas izcelsmes vielas lietošanu, kas […]
Šodien, 27. martā, Eiropas Komisija plāno sniegt atļauju apvienoties vairākām lauksaimniecības megakorporācijām: Dow Chemical ar DuPont, Syngenta ar ChemChina, Monsanto ar Bayer AG. Eiropas nevalstiskās organizācijas norāda, ka šīs apvienošanās radīs situāciju, ka tikai trīs megakorporācijas kontrolē vairāk kā 70% no lauksaimniecības ķimikāliju un 60% no komerciāli ražoto sēklu tirgiem. Tas negatīvi ietekmēs zemniekus un lauksaimniecībā nodarbinātos, patērētājus, […]
Pesticīdu atliekvielas uzrādās gandrīz pusē (45 %) pārbaudīto pārtikas produktu. Tā atklāts nesen Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) veiktajā pētījumā. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27,3 % pārbaudītās pārtikas. Lai arī ESFA uzskata, ka […]
Lai izaudzētu tik daudz kokvilnas, no kā var izgatavot vienu t-kreklu, ir nepieciešamas 7 ēdamkarotes lauksaimniecības ķimikāliju. Kokvilnau audzē tikai trijos procentos visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pasaulē, bet tās audzēšanā izmanto 25 % insekticīdu un 10 % pesticīdu. Šo ķīmisko vielu atliekas var atrast arī apģērbā. Cieš ne tikai vide. Arī zemnieki, kas audzē kokvilnu, […]
Pētījums rāda, ka bagātu cilvēku ķermeņi ir visvairāk piesārņoti ar dažādām bīstamām ķīmiskām. Dzīvsudraba, cēzija, arsēna un tallija koncentrācijas ir lielākas tieši turīgāku cilvēku ķermeņos. Bagātie amerikāņi daudzus toksīnus uzņemt no sauleskrēmiem, kuros plaši izmanto benzofenonu oksibenzonu (oxybenzone). Tas tiek saistīts ar hormonālajiem traucējumiem un var veicināt ādas vēža attīstību. Savukārt vidusšķira un nabadzīgākie iedzīvotāji […]
Medikamenti, kurus mēs lietojam ikdienā, arvien vairāk un vairāk ietekmē globālās ekosistēmas. Ir daudzi pētījumi, kas parāda, ka dažādi medikamenti caur notekūdeņiem nonāk upēs un ezeros un tādējādi ietekmē tur dzīvojošos. Zivis maina dzimumu Sauļošanās krēmi Medikamenti ir atklāti arī dzeramajā ūdenī, taču krāna ūdens joprojām tiek uzskatīts par labāko līdzekli slāpju veldzēšanai. Domāju, ka […]
Bromētie liesmu novērsēji, kas ir toksiski savienojumi un var izraisīt neuroloģiskas attīstības problēmas, tiek plaši lietoti mēbelēs, elektronikā, bet arī bērnu autosēdeklīšos, bērnu drēbēs un matračos. Šie savienojumi mājsaimniecības precēs tiek pievienoti, lai novēstu ugunsgrēka briesmas. Ironiski, bet Centrālās Lankašīras universitātes, Lielbritānijā pētījumi parādījuši, ka bromētie un hlorētie liesmu novērsēji izdala gāzes (CO un HCN), […]
Par godu 50. pasaules patērētāju tiesību aizsardzības dienai Greenpeace publicējis muzikālu video.
