Kosmētika - Zaļā brīvība

Vēl ne pārāk sen vienīgie skaistumkopšanas līdzekļi, kas mums bija pieejami, bija ziepes, pāris šampūnu un zobu pastu veidi un neliels kosmētikas klāsts. Tagad situācija ir krasi mainījusies – kosmētikai un higiēnas precēm ir atvēlēti atsevišķi veikali un izvēle ir kļuvusi daudz sarežģītāka. Mainījusies ir arī pati industrija: tā ir metusies ķīmiskās rūpniecības apskāvienos, un vairums konvencionālo parfimērijas un higiēnas preču satur daudz sintētisko krāsvielu un smaržvielu, konservantus, tīrīšanas līdzekļus un antibakteriālās vielas.

Šīs pārmaiņas ir ne tikai palielinājušas rūpniecības nozares ienākumus, bet arī negatīvi ietekmējušas tās produktu lietotājus un apkārtējo vidi. Šī ietekme var izpausties jau preču lietošanas laikā, īpaši jauniešiem vai cilvēkiem ar jutīgu ādu. Taču iespējama arī ilgtermiņas ietekme, kas var būt pamanāma tikai pēc gadiem. Tā kā mūsu āda ir caurlaidīga, parfimērijas un higiēnas precēs esošās ķīmiskās vielas iesūcas ādā un nonāk mūsu asinīs. Lundas universitātē (Zviedrija) 2002. gadā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm frizierēm ir par trešdaļu lielāks risks dzemdēt bērnus ar fiziskiem defektiem (īpaši sirds traucējumiem).

Vēl viens apstāklis, kas būtu jāņem vērā, izvēloties parfimērijas un skaistumkopšanas preces, ir eksperimenti ar dzīvniekiem. Lai gan no 2009. gada Eiropas Savienībā ar dzīvniekiem testētu preču pārdošana ir aizliegta, vēl joprojām liela daļa kompāniju izmanto tādas metodes kā: LD 50 (dzīvnieki tiek indēti ar pieaugošām produkta dozām, līdz puse no tiem mirst) un acu tests (dzīvnieku acīs tiek ievadītas ķimikālijas un tiek novēroti to radītie defekti). Šeit jūs varat atrast kompānijas, kas pievienojušās Cilvēciskās kosmētikas standartam (balta truša logotips), kas nepieļauj eksperimentus ar dzīvneikiem nevienā produkta sastāvdaļā: http://www.gocrueltyfree.org

Parfimērijas un higiēnas preču apraksti

Ziepes, kas ražotas no sintētiskajām vielām, pēdējās dekādes laikā ir kļuvušas ļoti populāras Latvijā un citur pasaulē. Tās bieži vien satur antibakteriālas vielas (visbiežāk triklozānu) un sintētiskās smaržvielas un krāsvielas. (Lasiet vairāk.)

Skūšanās un depilācija. Pēdējos pāris gados skūšanās aparātu, depilācijas krēmu u. tml. jeb divos vārdos – atmatošanas līdzekļu tirgus ir palielinājies par 36 %. Pazīstamais vienreizējās lietošanas skuvekļu ražotājs Bic pārdod 10 miljonu šo izstrādājumu dienā. Mēs arī vaksējamies, balināmies un ieziežamies ar depilācijas krēmiem no galvas līdz kājām. (Lasiet vairāk.)

Nagu laka var saturēt ftalātus (īpaši dibutilftalātus), kas izmēģinājumos ar dzīvniekiem ir izrādījušies kacerogēni un var ietekmēt hormonsistēmas darbību, radot reproduktīvos traucējumus. Ftalātus plaši lieto arī citās parfimērijas un higiēnas precēs, nenorādot to uz iepakojuma. Ftalāti ir atrasti arī cilvēku audos.

Zobu pasta var saturēt triklozānu, biocīdu, kas ir radīts, lai nogalinātu baktērijas. Triklozānu plaši lieto zobu pastu, dezodorantu un virtuves plastmasas piederumu, piemēram, plastmasas bļodu un gaļas dēlīšu, ražošanā.

Noturīgās matu krāsas (tādas, kas neizzūd pēc 6–8 mazgāšanas reizēm un kuru lietošanai ir jāsajauc divi dažādi komponenti) var saturēt veselībai bīstamas ķīmiskās vielas. Pētījumi rāda, ka ilglaicīga noturīgo matu krāsu lietošana var izraisīt alerģijas vai urīnpūšļa vēzi, taču nav noskaidrots, tieši kuras vielas ir vainīgas.

Lūpu krāsa un dezodoranti var saturēt butilhidroksitoluolu (BHT), ko lieto kā pārtikas produktu un kosmētikas konservantu. BHT kaitē videi, tas slikti sadalās, uzkrājas dzīvos organismos un ir indīgs.

Liela daļa pārdošanā esošo pretsaules aizsargkrēmu satur titāna dioksīda nanodaļiņas. Tās ir toksiskas un, kā apgalvo dr. Viviana Hovarda no Liverpūles universitātes, caur ādu var iekļūt limfvados.

Ķīmiskā sastāva apraksts

Plašāk lietotās bīstamās ķīmiskās vielas ir: triklozāns, ftalāti un parabēni. Daudzās precēs, lai pagarinātu to derīguma termiņu, tiek lietoti arī toksiski konservanti, tostarp tādi, kas izdala formaldehīdu (iespējamu vēža izraisītāju). Dermatologi uzskata, ka konservanti ieņem otro vietu ādas kairinājumu izraisīšanā. Virkne kosmētikā lietoto krāsvielu var izraisīt alerģijas un kairinājumus. Krāsvielas var saturēt arī svina acetātu. Svins ir smagais metāls, kas ir indīgs un bojā nervu sistēmu. Ir noteiktas aptuveni 100 dažādas potenciāli alerģiskas un noturīgas ķīmiskās vielas, kuras uz iepakojuma tiek norādītas kā parfume (smaržvielas). Paplašinās arī antibakteriālu vielu patēriņš. Zinātnieki ir nobažījušies par saikni starp šo produktu lietošanu un to, ka palielinās pret zālēm izturīgu mikrobu izplatība. Bez šīm vielām ir vēl ļoti daudz citu potenciāli bīstumu vielu, ko mēs ikdienā lietojam, neapzinoties draudus. Šeit dažas no tām ir aprakstītas.

Jūs izbrīnījušies vaicāsit, kāpēc gan visi šie dranķi nav aizliegti jau aizvakar. Atbilde viena: kosmētikas ražotāji ir ļoti bagāti, tie spēj lobēt ne tikai savas valsts valdību, bet arī Eiropas Savienības funkcionārus. Lai kādu sastāvdaļu drīkstētu pasludināt par kaitīgu, zinātniekiem jāvelta vismaz 20 pētījumu gadi, kaut ražošanā šos brīnumus ieviesa dažu gadu laikā un pasludināja par līdzekli pret visām kaitēm. Turklāt kas tad finansēs apjomīgos kaitīguma pētījumus? Paši kosmētikas ražotāji? Valsts, ko finansiāli stutē lielrūpnieki? Slīcēju glābšana ir tikai pašu slīcēju ziņā, mēs varam tikai informēt, bet izvēle jāizdara jums.

Padomi:

Izvēlies produktus, kas nav izmēģināti uz dzīvniekiem un satur dabīgās izejvielas.
Izvairies no kosmētikas un parfimērijas, kas satur mākslīgās smaržvielas un krāsvielas un ir ar antibakteriālu iedarbību. Izvēlies skaistumkopšanas produktus, kuri nesatur ftalātus un citas bīstamas vielas.
Izvairies no zobu pastām, zobu sukām un mutes skalojamajiem līdzekļiem, kas satur triklozānu.
Izvairies no pastāvīgas matu krāsošanas, īpaši ar krāsām, uz kuru iepakojuma ir brīdinājums par iespējamu alerģisku reakciju.
Diemžēl Latvijā pagaidām videi un veselībai nekaitīgu preču izvēle nav īpaši liela. Tās var atrast dabīgās kosmētikas veikalos (piemēram, “Biotēkā”, “Dabasbērnā”, “Ayurnaturalis”, pasaulē populārākās dabīgās kosmētikas “The Body Shop” un Latvijas ražotāju “Madara” tirdzniecības vietās lielveikalos, interneta veikalos “Dabasdobe“, “Lavandas“, “Femme”) un aptiekās (Šveices firmas “Weleda” preces).

Saites:

Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas materiāli par kosmētiku: http://www.consumer-guide.lv/kosmetika/index.html
Plašāku informāciju par parfimērijas ietekmi uz vidi un veselību varat atrast Sieviešu vides tīkla parfimērijas kampaņas vietnē: http://www.nottoopretty.org
Par ASV veiktajiem pētījumiem par ftalātu ietekmi uz veselību varat lasīt “Health Care Without Harm” vietnē: http://www.noharm.org/