Kafijas un tējas dzeršana ir cieši ievīta mūsu ikdienas dzīvē. Tā ir tikpat labi rutīna kā rituāls, citi dzer baudai, citi ķermeņa stimulēšanai, tā ir gan izprieca vienatnē, gan socializācijas rituāls. Arī iepērkoties varam izvēlēties pavisam lētu maltās kafijas pulveri vai tējas paciņu, un varam pirkt luksusa preci par dārgu cenu. Mājās varam vienkārši apliet kafiju krūzītē vai izmērcēt karstā ūdenī papīra tējas maisiņu, taču arvien vairāk dzeram izsmalcināti, saskaņā ar tradīcijām un pēc visdažādākajām receptēm gatavotus dzērienus tējas namiņos vai kafijas bāros. Nenoliedzami šo dzērienu baudīšanas iespēju, tāpat kā cenu amplitūda ir plaša. Taču vai mēs zinām, par ko mēs maksājam, kad pērkam kafiju vai tēju? Un vai saprotam, kam mēs maksājam?
Televīzijas reklāmas, kas rāda saules apmirdzētas idilliskas kafijas plantācijas, kur etniskas mūzikas pavadībā vislabākās kafijas pupiņas tiek bērtas raupjos audekla maisos, bieži vien ir vienīgais, bet pilnīgi neuzticamais informācijas avots par mūsu tasītēs kūpošā dzēriena izcelsmi. Protams, jau skolā iemāca, ka kafija un tēja daudzām valstīm ir viena no nozīmīgākajām eksportprecēm. Mēs zinām, ka kafija nāk no plantācijām Trešajā pasaulē, bet tēja – no tējas laukiem Ķīnā, Indijā un citur. Taču maksājot par kafijas vai tējas paciņu veikalā vai savu kapučīno bārā, nevajag iedomāties, ka šī nauda vai vismaz nozīmīga tās daļa nonāks pie fermeriem Āfrikā vai tējas audzētājiem Šrilankā. Lauvas tiesu saņem lielās multinacionālās korporācijas, tādas kā Kraft, kas ir Altria Group (iepriekšējais nosaukums Philip Morris) sastāvdaļa, Nestle, kas ir viena no pasaulē visvairāk boikotētajām kompānijām Trešajā pasaulē pārdotās nekvalitatīvās bērnu pārtikas dēļ, un citas.
Anglijā ir aprēķināts, ka par katru mārciņu, kas tiek iztērēta par tējas maisiņiem Lielbritānijā, fermeris Indijā saņem tikai 5 pensus. 2002. gadā Ugandas kafijas fermeri saņēma tikai 2.5% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma par viņu ražoto kafiju, kas tika pārdota Anglijā. Savukārt, piemēram, Nestle iegūst 26-30 pensus no katras mārciņas, kas iegūta, pārdodot šķīstošo kafiju.
Trešajā pasaulē kafijas un tējas industrijā jau labu laiku valda krīze – vairumtirdzniecības cena, kādu piedāvā lielie kafijas un tējas giganti, ir daudz mazāka par pašizmaksu. Piemēram, Dienvidindijā tējas cena ir apmēram 46 rūpijas par kilogramu, bet pilna tējas pašizmaksa ir 75 rūpijas par kilogramu. Pārdodot kafiju un tēju par tirgus cenu, vietējie iedzīvotāji grimst parādos un nabadzībā. Tāpat kafijas un tējas piedāvājums pārsniedz tirgus, kuru veido lielie spēlētāji, pieprasījumu. Krīzi sekmē arī tas, ka kafijas korporācijas lieto tehnoloģijas, piemēram, tvaicēšanu, kas zemākās kvalitātes kafijas pupiņām noņem slikto garšu, un līdz ar to pārpludina tirgu ar lētu sliktas kvalitātes kafiju.
Lielajām korporācijām krīzes padziļināšanās ir izdevīga, jo nodrošina zemas iepirkuma cenas, un līdz ar to, neskatoties uz krīzi, starptautiskās tējas un kafijas korporācijas pēdējos gados ziņo par rekordlielu peļņu, kuru tiem sarūpē kafijas un tējas mīļotāji attīstītajās valstīs.
Taču kafijas un tējas cienītājiem ir iespēja maksāt par savu dzērienu un būt drošiem, ka nauda nonāk pie ražotājiem un fermeriem un strādniekiem plantācijās tiek samaksāts pieklājīgi. Tas ir iespējams, pērkot un pieprasot Godīgās tirdzniecības jeb Fairtrade sertificētus produktus.
Godīgās tirdzniecības fonds (Fairtrade foundation)
Fairtrade fonds strādā ar 5 miljoniem ražotāju visā pasaulē, tas ir sertificējis 250 produktus un sadarbojas ar 100 kompānijām. Anglijā 2004. gadā Fairtrade produktu apgrozījums palielinājās par 46%, sasniedzot 100 miljonus mārciņu. Taču nevienai no pasaules vadošajām kafijas un tējas kompānijām – Kraft (Maxwell House, Kenco), Nestle, Sara Lee (Douwe Egberts), Tetley nav Fairtrade fonda sertificētu produktu.
Godīgā tirdzniecība nozīmē, ka kafija un tēja tiek iepirkta tieši no fermeriem un par labāku cenu, tādējādi fermeri saņem to, ko ir nopelnījuši un vēl spēj gūt papildu ienākumus. Piemēram, Etiopijā, kafijas dzimtenē, fermeru kooperatīvs, kas sadarbojas ar Fairtrade foundation, par savu kafiju saņem divreiz vairāk nekā tie, kas pārdod kafiju lielajām kompānijām.
Fairtrade rada atbalstu mazajiem ražotājiem un veicina ilgtspējīgas ražošanas tehnikas, kas arī nodrošina pozitīvu ietekmi uz vidi. Gandrīz 80% godīgās tirdzniecības kafijas ir organiska (audzēta bez lauksaimniecības ķīmijas un pesticīdiem) un pārsvarā tiek audzēta ēnā. Audzēšana ēnā ļauj saglabāt augsni un mežu un pasargā mikroklimatu. Turpretīm intensīvā audzēšana saulē rada draudus ekosistēmām, taču fermeriem, kas ražo lielajām kompānijām, bieži vien nav citas izvēles.
Fairtrade fonds garantē tādu minimālo iepirkuma cenu, kas ir virs tirgus cenas, piemēram kafijai tā ir 65 pensi par zaļo kafijas pupiņu mārciņu (2002. gada februārī tirgus cena bija 25 pensi). Ja tirgus cenas pārsniedz 65 centus, Fairtrade fonds maksā papildu piemaksu, kas paredzēta investēšanai fermeru sabiedrības dzīves uzlabošanai. Pircējs veikalā par godīgās tirdzniecības precēm maksā dārgāk, taču var būt pārliecināts gan par kafijas un tējas kvalitāti, gan par to, ka nauda nonāks ražotājiem, nevis korporācijām.
Korporācijas, protams, ir ievērojušas Fairtrade fonda darbību un nevar to neņemt vērā, tāpēc pievērš uzmanību ētikas jautājumiem, pieņem ētikas kodeksus un arvien vairāk runā par sociālo atbildību. Gigantiskā kafijas bāru ķēde Starbucks arī nesen sāka piedāvāt godīgās tirdzniecības kafiju.
Godīgās tirdzniecības produkti lielākoties ir arī organiski. Arī lielās kompānijas, atsaucoties uz organisko produktu tirgus uzplaukumu Eiropā un piedāvā vismaz vienu organisko pupiņu kafijas veidu. Organiskā kafija ir plašāk pieejama, jo to parasti audzē mazās fermās un fermeri bieži vien nevar atļauties pesticīdus. Savukārt tēja tiek audzēta lielās plantācijās un bieži vien izmantojot ķimikālijas, kas kaitē gan videi, gruntsūdeņiem un pašiem tējas vācējiem, līdz ar to organiska tēja ir retāk sastopama. Tēja var saturēt svinu, smagos metālus un DDT – agrāk plaši lietots, bet tagad aizliegts ļoti toksisks pesticīds, kurš vēl joprojām ir atrodams dažādās pārtikas precēs un dzīvnieku un cilvēku audos. Pērkot organisko tēju un kafiju, pircējs arī var būt drošs, ka tā nebūs ģenētiski modificēta.
Latvijā godīgās tirdzniecības un organiskā tēja un kafija ir arvien biežāk atrodama gan mazajos bioveikalos, gan lielveikalu plauktos. Taču nav zināms, kādu kafiju un tēju piedāvā kafijas bāru tīkli, taču visticamāk, tā nav organiskā, un arīdzan ne Fairtrade. Ja jau Starbucks ir atzinis, ka nedrīkst ignorēt Fairtrade, šī tirgus tendence varētu ar laiku sasniegt arī Latviju.
Padomi:
- Pērciet Latvijas bioloģisko zemnieku audzētu zāļu tēju (ražotājus un tirdzniecības vietas var atrast bioloģisko zemnieku mājaslapā: http://www.ekoprodukti.lv
- Izvēlieties bioloģisku audzētu un godīgās tirdzniecības (fairtrade) sertificētu tēju un kafiju;
- Izvēlieties tēju un kafiju, kas nesatur mākslīgās smaržvielas / aromatizētājus – aromatizētas tējas un kafijas ražošanā bieži vien tiek izmantotas mākslīgās smaržvielas, kas ir līdzīgas dabīgajām, taču patiesībā ir mākslīgi sintizētas;
- Izvairīties no tējas maisiņu lietošanas. Ieteicams labāk iegādāties tējkannu un izvēlēties beramo tēju. Ja tomēr izvēlaties tējas maisiņus, tad lietojiet tos vairākām krūzītēm. Dažas firmas (piem., Clipper) piedāvā nebalināta papīra tējas maisiņus. Tēja un kafija ir arī labi kompostā – kafijas un tējas biezumus uzlejiet saviem istabas augiem;
- Izvēlieties ēnā audzētu tēju un kafiju.
- Pieprasiet, lai kafejnīcas, uz kurām jūs ejat, un veikali, kur iepērkaties, piedāvātu organisko godīgās tirdzniecības kafiju un tēju.