Vide
Dažādu augļu dārzu ietekme uz klimata pārmaiņām galvenokārt ir atkarīga no izmantotā mēslojuma daudzuma. Bioloģiskā augļkopībā, salīdzinot ar augļu dārziem, kur izmanto lauksaimniecības ķimikālijas, ir mazāki slāpekļa zudumi no augsnes. Spānijā, lai izaudzētu kilogramu apelsīnu, gaisā izdalās 0,25 kg CO2. Tomēr Zviedrijā veikts pētījums rādīja, ka tur patērēto apelsīnu ietekme uz klimatu daudz neatšķīrās no ābolu ietekmes (pieņemot, ka 80% ābolu bija importēti). Augļu sulu un sīrupu ietekme bija vairāk nekā divas reizes lielāka: 1 kg CO2 izmešu uz kilogramu produkta. Liela ietekme ir arī svaigām vīģēm, zemenēm ziemā un citiem augļiem un ogām, kas ātri bojājas, tāpēc tiek uzglabāti aukstumā un parasti pārvadāti ar lidmašīnām. Ierīkojot banānu un citus galvenokārt eksportam audzētu augļu plantācijas, tiek izcirsti meži, līdz ar to mazināta bioloģiskā daudzveidība un atņemtas pārziemošanas vietas mūsu gājputniem. Zemnieku veselību bojā izmantotās lauksaimniecības ķimikālijas, kuru atliekas saglabājas augļos.
Arī audzējot riekstus, izmanto daudz pesticīdu. Jāņem vērā, ka liela daļa riekstu tiek importēta no valstīm, kur ir vājāka vides aizsardzības politika nekā ES.
Piemēram, endosulfāns ir aizliegts daudzās valstīs, bet atļauts ASV un Indijā, kur ar to apstrādā kešjū jeb Indijas riekstu plantācijas, apdraudot laukstrādnieku un tuvējo iedzīvotāju veselību, arī citus zīdītājus un zivis. 2003. g. tika publicēts pētījums, kurā atklāta endosulfāna ietekme uz Indijas zēnu dzimumnobriešanas traucējumiem. Šis pesticīds bojā nieres, aknas, sēkliniekus un centrālo nervu sistēmu.
Ciflutrīnam ir toksiska iedarbība uz ūdenī mītošajiem organismiem. Ar fosmetu, ko izmanto pistāciju, ābolu un persiku audzēšanā, saindējas bites. Atrazīns, ar ko apstrādā makadāmijas riekstkokus, ASV ir atrasts akās. Tas ir bīstams zivīm un abiniekiem, iespējams, negatīvi ietekmē arī cilvēku vairošanās sistēmu. Diazinons, ko izmanto valriekstu audzētāji, ir ļoti indīgs bitēm un putniem.
Pēc novākšanas riekstus var dezinficēt ar metilbromīdu, kas kaitē gan strādniekiem, gan ozona slānim.
Veselība
Riekstos nav holesterīna, toties ir nepiesātinātās taukvielas, kas labvēlīgi ietekmē sirdi, kā arī magnijs un hroms, cinks un mangāns, E vitamīns.Zemesrieksti pieder tiem kultūraugiem, kas visbiežāk ir inficēti ar aflatoksīnu, ko producē Aspergillus sēnes un kas bojā aknas, izraisa dažādus audzējus, novājina imūnsistēmu. (Tas ir sastopams arī zemesriekstu sviestā, kukurūzā, rīsos, kviešos, sojas pupās.) Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija neiesaka dot zemesriekstus bērniem, kam vēl nav trīs gadi.
Risinājumi
Kā vienmēr: ja iespējams, pērciet vietējos lazdu riekstus un augļus, kas izaudzēti, neizmantojot ķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus. Tad jums nebūs augļi jāmizo, zaudējot vērtīgās uzturvielas.Ja pērkat ar pesticīdiem apstrādātus eksotiskos augļus, izvēlieties apelsīnus, banānus un citus augļus, kam ir bieza, neēdama miza.Importētie augļi, protams, ir garšīgi un nez vai kāds gribēs no tiem atteikties pilnībā. Taču neaizmirsīsim mūsu pašu dabas bagātības: ābolus, aronijas, avenes, brūklenes, bumbierus, cidonijas, dzērvenes, ērkšķogas, irbenes, jāņogas, kazenes, korintes, ķiršus, lācenes, mellenes, plūmes, plūškoka ogas, smiltsērkšķus, upenes, vīnogas, zemenes.
Vislabāk pirkt veselus, nesālītus un negrauzdētus riekstus. Iepelējušos noteikti jāmet ārā. Zemesriekstos biežāk sastopams aflatoksīns (genotoksiska kancerogēna viela), tāpēc tos labāk neizvēlēties. Lobīti rieksti bojājas ātrāk par nelobītiem, tie jāuzglabā ledusskapī.