Skip to content

Nopludināts Eiropas Komisijas ziņojums atklāj, ka atjaunojamā enerģija daudzos gadījumos var būt klimatam kaitīgāka par fosilo.

ES jau ilgu laiku atbalsts atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu kopējā enerģijas bilancē, neskatoties uz Greenpeace un citu organizāciju brīdinājumiem, par to, ka biodegviela, kas iegūta no eļļas palmām, rapša un sojas var būt ļoti kaitīgas videi. ES politika paredz, ka līdz 2020. gadam biodegvielu īpatsvaram kopējā transporta degvielas patēriņā jāpalielinās līdz 10 %. Pašlaik ar likumu noteikts, ka dīzeļdegvielā ir jābūt 5 % biodīzeļa piemaisījumam.

Biodegvielu negatīvā ietekme uz vidi lielā mērā saistās ar netiešā zemes lietojuma maiņu (indirect land use change – ILUC), kad mežu zemes un mitrājus pārveido par plantācijām enerģijas kultūru audzēšanai, tādejādi veicinot klimata pārmaiņas.

Degvielas klimata ietekmi mēra CO2 ekvivalentos pret degvielas megadžoulu (g CO2/mj) un lielai daļai biodegvielu, šī ietekme ir ļoti liela (jāņem vērā ka šīs vērtības var būt atšķirīgas dažādās valstīs un pie dažādām izmantotajām tehnoloģijām):

  • Darvas smiltis – 107g
  • Palmu eļļa – 105g
  • Soja – 103g
  • Rapsis – 95g
  • Saulespuķes – 86g
  • Nafta – 87,5g
  • Palmu eļļa ar metāna savākšanu – 83g
  • Kvieši (nespecificēta pārstrādāta degviela) – 64g
  • Kvieši (pārstrādāta dabasgāzē, izmantošanai koģenerācijā) – 47g
  • Kukurūza – 43g
  • Cukurnoiedres – 36g
  • Cukurbietes – 34g
  • Kvieši (salmi koģenerācijā) – 35g
  • 2. paaudzes etanols (zemes lietojums) – 32g
  • 2. paaudzes biodīzelis (zemes lietojums) – 21g
  • 2. paaudzes etanols (bez zemes lietojuma) – 9g
  • 2. paaudzes biodīzelis (bez zemes lietojuma) – 9g

[via: EuroActive]

Latvijā iegūtās biodīzeļdegvielas ietekmi uz vidi ir analizējuši RTU speciālisti un secinājuši,

  • izmantojot biodīzeļdegvielu, tiek samazināts neatjaunojamo enerģijas resursu patēriņš;
  • biodīzeļdegvielas ietekme uz vidi ir mazākā nekā dīzeļdegvielai;
  • biodīzeļdegvielas ražošana ietekmē ekosistēmas kvalitāti.
  • blakusproduktu izmantošana samazina biodīzeļdegvielas kopējo radīto ietekmi par 25%.
Taču viens ir skaidrs, biodegviela nav universāls līdzeklis, ar kura palīdzību var novērst transporta radītās negatīvās slodzes vidē, ja cilvēki nepārsēžas uz sabiedrisko transportu un netiek samazināta vajadzība pēc mobilitātes, labāk plānojot telpu, laiku un loģistiku.